Tiem, kuri nepazīst mani tik labi vai iepazinuši pavisam nesen, varētu būt jaunums tas, ka manā dzīvē lielu nozīmi spēlē mūzika. Kad terapeitei pasaku, ka “es pat mūziku nevaru paklausīties”, viņa zina, ka situācija ir ļoti nopietna. Man arī ļoti patīk DJot, ko kā labs amatieris ar “tā neko” mūzikas gaumi daru korporatīvajos pasākumos (un gribētu to darīt biežāk!).
Līdz ar to tiem, kas nevar radīt, atliek vien kolekcionēt. Un tas ir tas, ko es daru savā Spotify profilā – kolekcionēju, selekcionēju un apkopoju mūziku dažādās tematiskajās vai žanriskajās pleilistēs, kur ikviens noteikti varēs atrast kaut ko arī sev.
Jāatzīst, ka pēdējā laikā esmu ļoti vīlusies Spotify, jo gandrīz visas tematiskās pleilistes, kur var klausīties un baudīt iepriekš nezināmo mūziku, ir kļuvušas par “For You” pleilistēm, kur tiek atgremota tevis paša klausītā mūzika. Discover Weekly un citas pleilistes agri vai vēlu visiem piedāvā vienu un to pašu mūziku, un tā mēs attopamies, domājot, ka mūsu mūzikas gaume ir unikāla, līdz principā dzirdam savu mājas pleilisti Manana, This Place Doesn’t Need a Name vai kādā citā bārā vai kafejnīcā. Tāpēc, mēģinot aizvien dziļāk ienirt nepazīstamā mūzikā, man top aizvien mazāk un mazā pleilistu, jo vienkārši viss izklausās jau dzirdēts un atklausīts.
Pleilisti, ko es jums šodien rādīšu, oriģināli pasūtīja kāds restorāns, kuram Michelin zvaigzni piešķīra nedaudz vēlāk par citiem. Plāns bija izstrādāt trīs pleilistes – brokastīm, pusdienām un vakariņām. Tā kā pleilistes bija veselas trīs, piedāvāju ļoti mazu cenu, ņemot vērā lielo darba apjomu. Vēlāk klients vienu no pleilistēm atcēla, sakot, ka var jau brokastis un pusdienas apvienot, kas budžetu samazināja vēl vairāk. Apstiprinājām ideju, aptuveno noskaņojumu, un ar nelielu nokavēšanos iesniedzu pabeigtu vakariņu pleilisti (kas arī bija prioritāte). Tas bija pagājušā gada maijā. Atbildi par savu darbu tā arī neesmu saņēmusi, tāpat arī samaksu. Liela bēda jau par to nav – lai ir, kā ir.
BET – ik pa laikam klausoties šo pleilisti, man šķiet, ka tā ir viena no manām mīļākajām pleilistēm. Pa šo pusgadu, iespējams, daļa no šīm dziesmām ir kļuvusi pazīstamāka nekā toreiz, bet šajā pleilistē ir lieliska viegluma, grūva un labas atmosfēras sajūta.
Tad nu, lai neiet zudumā, jūsu uzmanībai pleiliste Going Out | Eating In. Ieslēdz to, pagatavo vakariņas un sajūties kā Michelin restorānā (vismaz kādai man šķiet, ka mūzikai jāskan Michelin restorānā). Un noteikti atsūti savu atsauksmi – vai ēdiens garšoja labāk, dzērieni izdzērās ātrāk un noskaņojums bija pacilātāks. Tas ir mans mēģinājums svinēt nevis to, kas pazaudēts, bet to, kas ir. Priekā!
Leave a Reply